Viena no svarīgākajām "būvlaukumiem" ceļā uz Neto-nulle ir transports. Elektriskie transportlīdzekļi aizvieto iekšdedzes dzinējus; sabiedriskais transports palielinās, individuālais transports samazinās. Autobusi ir īpaši pievilcīga iespēja, lai paplašinātu sabiedrisko transportu: atšķirībā no dzelzceļa tie diez vai prasa jaunu infrastruktūru. Pieaugot autobusu kapacitātei, motorizētais individuālais transports samazinās, un uz esošajiem ceļiem ir pietiekami daudz vietas papildu autobusiem.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, autobusiem ir jādarbojas ar elektrību. Pašlaik dīzeļautobusi tiek aizvietoti ar elektroautobusiem. Taču šis process ir sākuma stadijā: 2023. gadā tikai aptuveni trīs procenti no visiem autobusiem uz Eiropas ceļiem bija elektriski. "Ja autobusu flote paliks nemainīga, līdz 2055. gadam būtu aizstāti vairāk nekā 95% no visiem Eiropas autobusiem", saka Haralds Desings no Empa Tehnoloģiju un sabiedrības departamenta St. Gallenā. "Tas ir pēc 2050. gada - gads, kad būtu jāievēro Neto-nulle mērķis Eiropā un Šveicē - un daudzas valsts un reģioni ir izvirzījuši vēl ambiciozākus mērķus."
Nesen publicētā rakstā žurnālā "Environmental Research: Infrastructure and Sustainability" Desings izpētīja cita ceļa potenciālu. "Ja esošos autobusus pārveidotu uz elektrodarbību un nevis tos aizvietotu, mēs varam panākt autobusu flotes pilnīgu elektrifikāciju aptuveni par 15 gadiem agrāk, vienlaikus ietaupot emisijas un izejvielas," saka pētnieks.
Vienkārša pārveidošana mazākām emisijām
Eiropas Savienības pētniecības projektā "CircEUlar" Desings detalizēti izpētīja šī tā saucamā "E- Retrofitinga" potenciālu Eiropas autobusu flotei. Viņa pētījums liecina: pārveidošana būtu tehniski un ekonomiski iespējama. "Jau šodien ir uzņēmumi, kas piedāvā E-retrofitus dīzeļdzinējiem un benzīna transportlīdzekļiem," saka pētnieks. Liels ieguvums autobusiem ir tas, ka process un nepieciešamās detaļas varētu tikt standartizēti. "Atšķirībā no daudzu modeļu automašīnām pilsētas autobusiem ir tikai dažas modeli sērijas, bet tās ir lielos daudzumos," skaidro Desings.
Vidējais dīzeļautobusa mūžs Eiropā ir aptuveni 20 gadi. Vecie transportlīdzekļi pēc tam galvenokārt tiek pārdoti citām valstīm, kur tie turpina darboties vēl daudzus gadu desmitus, radot emisijas. "Tas nav ilgtspējīgākais risinājums. Klimata pārmaiņas neapstājas pie valstu robežām," saka Desings. Retrofitinga rezultātā autobuss citur vairs nedarbojas ar dīzeļdegvielu, un pārveidošana rada par 20 līdz 50 procentiem mazāku ietekmi uz vidi uz autobusu nekā jauna autobusa ražošana.
Lai no dīzeļautobusa izveidotu elektroautobusu, ir jāaizvieto dzinējs un pārnesumkārba. Izplūdes sistēmas un dīzeļdegvielas tvertnes vietā tiek uzstādītas baterijas. Palīgdzinēji klimata kontroles sistēmas, bremžu sistēmas un stūres pastiprinātāja gadījumā var tikt relatīvi vienkārši pārveidoti uz maziem elektromotoriem. "Ar standartizētām retrofitu komplektiem vienkāršs pārveidojums aizņem tikai dažas dienas. Flotes elektrifikācija tādējādi varētu notikt bez būtiskas ietekmes uz pašreizējo darbību," skaidro pētnieks. Un: Izņemtās daļas galvenokārt sastāv no tērauda un alumīnija un tās var tikt pārstrādātas.
Ātrāk un lētāk uz E-autobusu floti
Vēl viena retrofitinga priekšrocība: flotes operatoriem nav jāgaida 20 gadi, kamēr iziet transportlīdzekļa dzīves cikls, vai arī to mākslīgi saīsināt, viņi var veikt pārveidošanu jebkurā brīdī. Šādi varētu pagarināt tā laika ilgumu: "Šodien autobusi tiek aizstāti, jo tie vairs neatbilst mūsdienu izmešu standartiem, piemēram, smalko daļiņu vai trokšņa ziņā," skaidro Desings. "Nomainot dzinēju, autokaroserija un salona daļas var bieži tikt izmantotas daudz ilgāk." Autobusu operatori ilgtermiņā ietaupa līdzekļus. Alternatīvi šos ietaupījumus varētu ieguldīt autobusu flotes paplašināšanā.
Papildu infrastruktūra elektroautobusu uzlādei nebija Desingas pētījuma sastāvdaļa. Pētnieks, tomēr, ir pārliecināts, ka to varētu salīdzinoši vienkārši īstenot. "Vietās, kur ir pieejamas kontaktlīnijas, autobusi, piemēram, varētu uzlādēties braukšanas laikā," skaidro pētnieks. Tas ļauj papildu ietaupīt izmaksas retrofitinga laikā, jo pietiktu ar mazāku bateriju.
Lai sekmētu šīs daudzsološās stratēģijas turpināšanu, E-retrofitinga tehnoloģijai būtu jābūt standartizētai un paplašinātai. Lai gan pētījumā bija uzsvērta Eiropas autobusu flotes pārskatīšana, Haralds Desings redz potenciālu arī citām valstīm un reģioniem - lai gan tās būtu jāizpēta rūpīgāk. Iespējama arī kravas automašīnu retrofitinga, kas ir daudz vairāk uz ceļiem, opcija.
Kontaktinformācija medijiem
Anna Ettlin
Komunikācija
Tel. +41 58 765 47 33
redaktion@empa.ch