Bieži vien ar pareizu uzvedību var daudz izdarīt. Galvenais noteikums ir: turiet karstumu ārā. Logi jāaizver dienas laikā, kad ārā ir siltāk nekā iekšā. Jāpazemina žalūzijas, aizkari, slēģi vai markīzes pēc iespējas agrāk. Vislabāk ir vēdināt vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta. Īpaši efektīva ir īsa krustventilācija. Arī gaišie aizkari, saules aizsargplēves un elektroierīču izslēgšana palīdz saglabāt dzīvokli vēsu arī siltās dienās.
Īpašniekiem ir pienākums nodot īres īpašumu tādā stāvoklī, kas ir piemērots paredzētajam lietošanas mērķim, un to uzturēt (Art. 256 Abs. 1 OR). Vai vasaras karstums veido trūkumu, tomēr ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma: jāņem vērā ēkas konstrukcija, vecums un standarts, dzīvokļa atrašanās vieta, saules aizsardzība, karstuma perioda ilgums un arī īrnieku uzvedība.
Saņemot īrnieku ziņojumu par karstumu, tas būtu objektīvi jāizvērtē. Noderīgi ir temperatūras protokoli vairāku dienu garumā: kad un kur tika mērīta temperatūra? Kāda bija ārējā temperatūra? Vai bija izmantotas pieejamās aizsardzības un ventilācijas iespējas?
Ja dzīvoklis, neraugoties uz pareizu īrnieku uzvedību, ilgstoši pārmērīgi uzsilst, ir jāpārbauda, vai cēlonis ir ēkā. Parasti trūkuma nav, ja pieejamās aizsardzības un ventilācijas iespējas netiek izmantotas vai dzīvoklis sasilst tikai dažās ļoti karstās dienās. Salauztas žalūzijas, slēģi, markīzes, logi vai ventilācijas iespēju trūkums tomēr jānovērš īpašnieka atbildībā. Atkarībā no objekta var būt nepieciešami arī citi proporcionāli pasākumi, piemēram, ārējā saules aizsardzība, karstuma aizsargplēves vai ēkas uzlabojumi renovācijas ietvaros.
Nav noteikta konkrēta likumā noteikta robežvērtība, no kuras vasaras karstums kļūst par īres īpašuma trūkumu. Tādējādi pat ilgstoši augstu temperatūru laikā īrētā dzīvoklī automātiski netiek uzskatīts par trūkumu, un tam nav tiešas īres maksas samazināšanas tiesības.